Uzturēšanās atļauja Latvijā, iegādājoties nekustamo īpašumu



Statistika liecina, ka visbiežāk izmantotais veids, kā iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, ir investīciju ieguldīšana īpašumā jeb tā iegādāšanās. Tas ir arī ilgtermiņā izdevīgs un ērts solis, kā sev nodrošināt uzturēšanos valstī uz pastāvīgu laiku.


Jāņem vērā, ka darījuma veikšanas brīdī nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt mazāka par 80 000 euro, savukārt darījuma summa, ne zemāka par 250 000 euro. Noteiktais naudas līdzekļu kopums var tikt summēts no investora ieguldītajām investīcijām vairākos īpašumos. Obligāta ir prasība visus norēķinus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, veikt bezskaidrā naudā, izmantojot bankas pārskaitījumu.


Pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai ir arī jāveic valsts nodevas iemaksa 2% apmērā par nekustamā īpašuma iegādi un 5% apmērā no kopējās darījuma summas par uzturēšanās atļaujas saņemšanu.


Svarīgi!

Izmaiņas likumā: 2011. gada 1. jūnijā veiktie grozījumi imigrācijas likumā paredz, ka uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt tikai tie investori, kuri īpašumu iegādājušies no sekojošām personām:

  • Latvijas pilsoņa;
  • Latvijas nepilsoņa;
  • Eiropas Savienības pilsoņa;
  • Ārvalstu pilsoņa, kuram ir Latvijas Republikas izsniegta uzturēšanās atļauja.

Lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā uz 5 gadiem, īpašumam jābūt iegādātam pēc 2010. gada 1. jūnija. Tiem īpašniekiem, kuri investējuši apdzīvojamā platībā pirms 2010. gada 1. jūnija, uzturēšanās atļauja pēc analogiem noteikumiem netiek piemērota.


Kādi dokumenti jāiesniedz, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi?

Pēc LR normatīviem tie ir sekojoši:


  1. Standarta formas anketa uzturēšanās atļaujas pieprasījumam;
  2. Personas fotogrāfija (2gb);
  3. Bankas izziņa, kas atspoguļo gada iztikas minimumu;
  4. Izziņa, kas apliecina dzīvessvietu Latvijā;
  5. Bankas izraksts, kas pierāda, ka visi norēķini, kas veikti iegādājoties nekustamo īpašumu, apmaksāti bezskaidrā naudā;
  6. Dokuments- apliecinājums, ka iepriekš nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļu apmaksas parādi (ja nekustamais īpašums pieder ilgāk kā vienu gadu);
  7. Gadu derīga veselības apdrošināšanas polise;
  8. Sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja rakstisks atzinums, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus vērtības atbilstību, kas atrunāts Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29. punktā, gadījumā, ja konkrētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst realitātei;
  9. Izziņa par sodāmības neesamību;
  10. Maksājuma dokuments, kas apliecina, ka ir veikta pilna valsts nodevas apmaksa;
  11. Kā arī jāuzrāda ceļošanas dokuments, kas atzīts par derīgu Latvijas Republikā. Jāņem vērā, ka pases derīguma terminš nedrīkst būt īsāks par 16 mēnešiem pirms ieceļošanas brīža valstī.

Kopā ar uzturēšanās atļaujas īpašnieku Latvijā drīkst uzturēties arī viņa laulenis, nepilngadīgie bērni un aizgādājamie, ja iepriekš iesniegti radniecību apliecinoši dokumenti.


Noteikti jāatceras, ka ik pēc pieciem gadiem uzturēšanās atļauja ir jāpagarina. Pagarināšanas process ietver sekojošu dokumentu iesniegšanu:


  1. Izziņa, kas apliecina, ka ir tikuši apmaksāti visi nodokļi, un nav uzkrāti nekādi parādi attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas procesu;
  2. Veselības apdrošināšana polise;
  3. Maksājuma dokuments, kas apliecina, ka ir apmaksāta valstī noteiktā nodeva;
  4. Izziņa, kas pierāda nepieciešamo iztikas nodrošinājumu.
  5. Nav nepieciešams notariāli apstiprināt iesniegtos dokumentus, ja tie ir izdoti Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Moldovā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Kirgizstānā.

Jāatzīmē, ka iepriekšminētais attiecas ne tikai uz dzīvojamās platības, bet arī komercīpašuma iegādi. Latvijas imigrācijas likumā un tā normatīvās periodiski tiek veikti papildinājumi un uzlabojumi, lai palielinātu investīciju piesaisti un veicinātu ekonomikas izaugsmi valstī. No tā izriet, ka uzturēšanās atļaujas iegūšanai, izvēloties iegādāties nekustamo īpašumu, ir prioritārs statuss.



Free Consultation with our specialist!

APPLY NOW!