Dāvinājuma līgums

Līguma paraugs

+ augstas kvalitātes

+ no mūsu arhīviem

+ mūsu juristu pārbaudīts

39 EUR

Līguma paraugs ar pielāgošanu

+ individuāla pielāgošana

+ juristu pārbaudīts

190 EUR

Specifisku līgumu izveide

+ individuāla pielāgošana

+ juristu pārbaudīts

250+ EUR

Zvani Tagad (+371) 276 59 276



Kas ir dāvinājuma līgums


Dāvinājuma līgums ir juridisks process, kurā persona aiz laba prāta bez atlīdzības uzdāvina citai personai sev piederošu mantu. Atsaukt dāvinājuma līgumu var tikai pats dāvinātājs un tikai pret to personu, kurai ir uzdāvinājis. Dāvinājuma līgumu bieži izmanto radinieki, lai sakārtotu mantiskos jautājumus.


Apdāvinātajam ir jābūt pilngadīgai personai. Ja tā nav, tad nepilngadīgās personas vārdā rīkojas tās aizbildnis, saņemot rakstisku atļauju slēgt dāvinājuma līgumu no tās bāriņtiesas, kuras teritorijā dzīvo nepilngadīgā persona. Lai saņemtu rakstisku atļauju, aizbildnim ir jāiesniedz bāriņtiesai dāvinājuma līguma paraugs, kurā bāriņtiesa ir tiesīga veikt labojumus vai savus piedāvājumus.


Lai dāvinājuma līgums būtu spēkā, dāvanas saņēmējam ir jāpiekrīt saņemt dāvinājumu.


Dāvinājuma līguma priekšrocības:


  • Ja nomirst dāvinātājs, mantinieki nav iesaistīti mantojuma tiesas procesos
  • Ir iespēja atsaukt zināmus dāvinājuma līguma veidus
  • Ar dāvinājuma līgumu atceļas pirmpirkuma tiesību izmantošana, pirmpirkuma tiesīgajām personām. Šis punkts vairāk attiecas uz īpašumu jautājumiem. Situācijā, kad vēloties pārdot īpašumu, pirmās rokas princips būtu jāpiedāvā vispirms pirmpirkuma personai, tad dāvinājuma līgums ir atrisinājums, jo apdāvinātā persona var tālāk rīkoties ar uzdāvināto īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Dāvinājuma līguma trūkumi:


  • Dāvinājuma līgums ir spēkā no tā parakstīšanas brīža
  • Nav iespējams ietvert punktu, ka stājas spēkā tikai ar dāvinātāja nāvi vai norādīt konkrētu datumu
  • Dāvinātājs vairs neskaitās īpašnieks, un nav tiesību brīvi rīkoties ar to, no brīža, kad dāvinājuma līgums parakstīts un ir ierakstīts Zemesgrāmatā
  • Dāvanas saņēmējam, ja nav laulībā vai tuvā radniecībā ar dāvinātāju, dāvinājuma līgums ir jāreģistrē VID un jāsamaksā nodoklis 25% apmērā no dāvinājuma vērtības
  • Likumā atrunātie mantinieki, pēc dāvinātāja nāves, ir tiesīgi pieprasīt no apdāvinātā savu daļu, ja dāvinātājs nav atstājis citu mantojumu

Reģistrējot īpašumtiesības zemesgrāmatā, kas iegūtas ar dāvinājuma līguma palīdzību- ja abas puses ir radinieki, tad pie nostiprinājuma lūguma klāt pievieno radniecisko saišu pierādījumu oriģinālus vai notariāli apstiprinātas kopijas (piemēram, laulību apliecība, dzimšanas apliecība utt.) Šajā gadījumā nodeva no 3% samazinās uz 0.5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības vai īpašuma novērtējuma.


Tā kā LR likumdošana nosaka, ka visiem līgumiem, kuru būtība ir nekustamais īpašums un zemesgrāmatā ierakstāms, ir jābūt rakstiskā veidā, tad arī dāvinājuma līgumam ir jābūt parakstītam no abām pusēm. Tas izdarāms šādos veidos:


  • Kā Privātu līgumu- šajā gadījumā dāvinājuma līgumu sastāda tik eksemplāros, cik to nolemj abas puses. Jo situācijā, ja abas puses būs pazaudējušas šī dāvinājuma līguma savu eksemplāru, tad to atjaunot nav iespējams.
  • Kā Privātu līgumu- bet uz tā ir notāra apstiprināti abu pušu paraksti. Tas ir kaut kas pa vidu. Vienīgā lieta, ko veic notārs- ir apstiprina, ka paraksti uz dāvinājuma līguma pieder personai, kas to paraksta. Šajā situācijā dāvinājuma līguma eksemplārs neglabājas pie notāra arhīvā.
  • Kā notariālu aktu- visdrošākais veids. Jo notārs, veicot savas funkcijas, gan izskaidros iespējamās darījuma nianses un sekas, gan veiks personu pārbaudi identitātei , rīcībspēju (situācijās, kad viena no dāvinājuma līguma pusēm ir fiziska persona) un tiesības, izmantojot pieejamās Iedzīvotāju reģistra datu bāzes. Notāra pienākums ir darboties abus iesaistīto pušu interesēs, kas dod garantiju neitralitātei. Papildus, viens no dāvinājuma līguma eksemplāriem glabājas pie notāra, arhīvā- tātad vienmēr ir pieejams dāvinājuma līguma izraksts, ja notikusi situācija, kad abas puses ir pazaudējušas savu dāvinājuma līguma eksemplāru vai izrakstu.

Dāvinājuma līgumam ir dažādi iedalījumi. Kurš no zemāk minētajiem būtu vislabāk piemērots Jums, noteikti palīdzēs atbildēt Draudzīgākais Juridiskais birojs Dokumenti SIA, sniedzot saturiski un juridiski korektu konsultāciju.


  • Parasts dāvinājums- nekas pretī par to netiek prasīts. Var atsaukt nepateicības dēļ kā to paredz LR Civillikums. Protams, nepateicība būs jāpierāda tiesā.
  • Dāvinājums ar uzlikumu- viens no izplatītākajiem veidiem. Šajā gadījumā dāvinājuma līgumā norāda ierobežojumus, kas visbiežāk ir tiesības uz mūžu lietot dāvināto mantu bez tiesībām ieķīlāt, atdot, apgrūtināt, atsavināt vai atdāvināt, ja nav saņemta mantas dāvinātājs rakstiska atļauja. Šis dāvinājuma līgums iesakāms situācijās, kad tiek dāvināts vienīgais nekustamais īpašums, kurā dzīvo pats dāvinātājs. Tamdēļ dāvinājuma līguma uzlikums aizsargā dāvinātāju no tā, ka persona, kurai uzdāvināts nepilda savas saistības. Piemēram, gados vecāks cilvēks pretī pret kādas personas solījumu apkopt un rūpēties līdz mūža galam, uzdāvina savu dzīvokli, kurā pati persona dzīvo. Kamēr dāvinātājs ir dzīvs, apdāvinātais nav tiesīgs rīkoties ar tā saucamo dāvanu pēc saviem ieskatiem un tiek turēts pie vārda pildīt dotos solījumus. Var atsaukt nepateicības dēļ.
  • Dāvinājums kā atlīdzība- situācijās, kad dāvinājums ir domāts kā pateicība, atlīdzība par labu, ilgstošu darbu vai palīdzību. Šo dāvinājuma veidu nevar atsaukt nepateicības dēļ.

Jāatceras, ka dāvinājuma līgumu var atsaukt „apdāvinātās personas rupjas nepateicības dēļ” un par „apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt"- to paredz LR Civillikums. Tiesa gan katru šo gadījumu skatīs ļoti individuāli un nepateicības fakts būs jāpierāda ar argumentiem un pierādījumiem.


Dāvinājuma līgumam, ja dāvinātājs ir precējies ar apdāvināmo un vēlas dāvināt nekustamo īpašumu, kas ir laulību kopīpašumā, ir vajadzīga otras laulātās puses rakstiska atļauja, kas apliecināta pie notāra, kurš laulības esamību pārbauda sev pieejamās datu bāzēs. Otra laulātā atļauja nav vajadzīga, ja dāvināmais īpašums ir iegādāts pirms laulībām vai iegūts kā mantojums, dāvinājums vai arī precētie savā starpā ir noslēguši līgumu par mantas nošķirtību. Gala rezultātā, apdāvinātais jeb dzīvesbiedrs varēs ar šo dāvinājuma nekustamo īpašumu rīkoties pēc saviem brīviem ieskatiem (to nevarēs darīt situācijā, ja noslēgts laulību līgums par mantas kopību).


Sazinies ar speciālistu tagad

+371 276 59 276daniels@dokumenti.lv